Pēc šī gada lielajiem pavasara paliem nu ir laiks atskatīties atpakaļ, aplēst zaudējumus, uzsākt īpašumu atjaunošanas darbus un gūt kādu mācību nākotnei. Palos cietušā īpašuma atjaunošanas finansēšana attīstītās zemēs parasti ir apdrošināšanas jautājums. Kā tas izskatās Latvijā? – apdrošināšanas jomā Latvija ir visai atpalikusi valsts, ja spriež pēc apdrošināšanas prēmiju attiecības pret nacionālo kopproduktu. ES iedzīvotāji apdrošināšanai proporcionāli tērē vairāk no sava ģimenes budžeta un arī atlīdzībās saņem krietni vairāk nekā Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc nav brīnums, ka lielākā daļa palu zaudējumu Latvijā izrādās neapdrošināti. Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija ir veikusi analīzi par to kā Latvijas apdrošināšanas sabiedrības sedz pavasara palu risku, un kas būtu jāņem vērā, izvēloties apdrošinātāju nākamajam pavasarim. Parastam mājas īpašniekam apdrošinātāja izvēle nav nekas sevišķs – tikai jāizlasa visu apdrošinātāju noteikumi, jāmēģina saprast speciālā terminoloģija, jānovērtē sava īpašuma riska faktori un voilà! – atliek tikai izvēlēties piemērotāko. Lai vieglāk varētu salīdzināt dažādu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumus, iepazīstināsim lasītājus ar mūsu analīzi. Lasot apdrošinātāju noteikumus, ļoti svarīgi ir labi pārzināt latviešu valodu. Pali nav tas pats, kas plūdi! Un tas ir ļoti svarīgi, jo, ja pēc noteikumiem ir apdrošināti plūdi, tas vēl nenozīmē, ka tiks apmaksāti arī pavasara palu nodarītie postījumi. Šajā gadījumā noteikumos ir rūpīgi jāizlasa plūdu (vai kā dažkārt tas tiek nosaukts „ūdens risku”) definīcija. Galvenā atšķirība ir tāda, ka pali ir sniega ūdeņu un dažās interpretācijās arī ledus kušanas izraisīta ūdens līmeņa kāpšana ūdenskrātuvēs. Ja plūdu definīcija noteikumos šo sniega kušanu nepiemin, bet piemin plūdu cēloņu uzskaitījumu, tad visticamākais, ka palu radītie postījumi netiks segti. Daudziem būs svarīgi definīcijā precīzi izlasīt kas tad īsti ir pali un kas ir plūdi. Parasti plūdi apdrošināšanas noteikumos ir aprakstīti kā „ūdens, kas pārgājis ūdenstilpņu robežām”. Tas nozīmē, ka tiem, kuru zaudējumi radušies no tā, ka ir applūdusi vienkārši pļava vai pilsētas iela (jo tā tomēr nav ūdenstilpne), arī nepienāksies atlīdzība. Citi apdrošinātāji savu noteikumu sacerēšanā ir vēl advancētāki – viņiem plūdi ir „ūdens, kas pārgājis dabisko ūdenstilpņu robežām”. Tātad, ja dzīvojat grāvja vai mākslīgā dīķa malā – jums nav paveicies. Šāda interpretācija, protams, izslēdz arī ūdeni, kas mājā ienāk no kanalizācijas. Nu labi – būsim optimisti un pieņemsim, ka ir izdevies atrast piemērotu apdrošinātāju, kas sedz tieši to palu risku, kas svarīgs jūsu mājai. Nākamais uzdevums ir grūtāks – gandrīz katram apdrošinātājam noteikumos ir uzskaitīts cik bieži māja vai teritorija drīkst applūst, lai apdrošinātājs būtu ar mieru maksāt plūdu atlīdzību. Dažādiem apdrošinātājiem Latvijā šis rādītājs svārstās no ne biežāk kā reizi 3 gados līdz reizi 10 gados. Ja applūšana pēc statistikas datiem jūsu mājai notiek biežāk – jums atlīdzība nepienākas. Tas ir saprotami, jo apdrošināšana ir atlīdzība par neparedzētiem zaudējumiem, nevis par tādiem, par kuriem mājas īpašnieks jau zina, ka tie droši vien notiks. Tātad mājas īpašniekam ir jāzina cik bieži viņa teritorija applūst. Jauno māju īpašniekiem applūšanas biežums parasti ir bijis nekustamā īpašuma pārdevēju delikāti glabāts noslēpums, bet daudzām teritorijām ir pieejami oficiālie plūdu biežuma statistikas dati, kuros derētu ielūkoties. Allaž tomēr būs zināma nenoteiktība – piemēram, vai atlīdzība pienākas arī tad, ja plūdi ir bijuši divus gadus pēc kārtas, bet pirms tam nav bijuši 25 gadus. Kuri tad ir Latvijas dāsnākie palu apdrošinātāji un kuru apdrošināšanas noteikumi ir jālasa visrūpīgāk? Pēc mūsu analīzes, šobrīd vislabvēlīgākie plūdu noteikumi ir Baltijas Apdrošināšanas Namam (BAN). Bet, ja jūsu īpašumam ir kaut vai teorētisks palu vai plūdu risks, tad, griežoties pie Baltas un IF P&C apdrošināšanas sabiedrībām, painteresējieties sīkāk par šo jautājumu, jo minētajās kompānijās polišu pamata variantā plūdu risks netiek segts vispār. Šī gada pavasara pali atkal daudzās Latvijas vietās ir atnesuši reti augstus palu ūdeņus. Šogad ne tikai Amatā arī citur Latvijā ir bijis augstākais ūdens līmenis 10 un pat 50 gados. Arī tad, ja jūsu māja vēl ne reizi nav applūdusi, tā nav garantija, ka mājoklis būs sausumā vienmēr. Līdz nākamajam pavasarim vēl ir laiks padomāt par piemērotu apdrošināšanu, jo kādu gadu var pienākt tā vienīgā reize 20 vai 50 vai 100 gados. Īpaši par piemērotāko apdrošināšanas veidu mēs ieteiktu padomāt tiem, kuri dzīvo mazo HES apkārtnē, kas ir uzcelti pēdējos 10-20 gados. Un, protams, būtu ļoti interesanti arī redzēt kāda būtu privātpersonu prasību virzību gaita tiesā pret mazo HES īpašniekiem par palu nodarītajiem zaudējumiem.