Šobrīd ir piemērots brīdis sarunai par apdrošināšanas iepirkumiem, jo Latvijā notikuši divi lieli negadījumi – ugunsgrēks valsts prezidenta pilī un plaisas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sienā. Abi parāda zināmas problēmas ar apdrošinājuma segumu un atlīdzību savlaicīgu saņemšanu atbilstošā apmērā. Par to, kā valstī veicas ar apdrošināšanas un brokeru pakalpojumu iepirkumiem, saruna ar Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas vadītāju AGRI AUCI.

Kurš maksās par pils ugunsgrēka un mākslas muzeja plaisu radītajām sekām?

Šie abi ir valsts vai pašvaldību iepirkumi. Prezidenta pils gadījumā neiet gludi – par atlīdzībām nav zināms, kompensācija nav saņemta. Prezidenta pili ir apdrošinājis BAN (Baltijas apdrošināšanas nams), bet būvdarbu veicēju ‒ BTA. Tātad divi lielākie pašmāju apdrošinātāji, kuriem būtu jāfinansē Latvijas nacionālā objekta – Prezidenta pils ‒ atjaunošana. Šobrīd BTA ir izmaksājis nelielu atlīdzību ‒ 150 tūkstošus par negadījumā cietušajiem būvdarbiem. Kas notiks tālāk, laiks rādīs. Prezidenta pils apdrošināšanai ir sarežģīta riska pakāpe un, ja nebūtu negadījuma, visi teiktu: “Brīnišķīgi, samaksājām prēmijā tikai 3000 latu un dabūjām apdrošināšanas segumu!” Tagad, pēc ugunsgrēka, pamazām top redzamas visas apdrošināšanas līguma juridiskās nianses, visi apstākļi izgaismojas un prasa atbildes.

Kas attiecas uz Nacionālo mākslas muzeju, drīz redzēsim, kā šīs unikālās celtnes apdrošināšana ir tikusi iepirkta. Nacionālā muzeja rekonstrukcijas un būvniecības gaitā parādījās jauni ģeoloģiskie apstākļi, kuru dēļ būs jāpārveido projekts, ir radušās plaisas pirms 108 gadiem uzbūvētā ēkā. Tas radīs daudzu miljonu lielus zaudējumus, tāmju sadārdzinājumu un darbu grafiku kavējumu. Man ir aizdomas, ka daudzi apdrošināšanas defekti atklāsies, kad tiks vērtēta arhitektu, ģeodēziskās vides izvērtētāju, urbumu izpildītāju, būvdarbu vadītāju atbildība un tās segums. Parādīsies arī daudz tehnisko aspektu ‒ piemēram, vai ir notikusi sākotnējā plaisu apsekošana un izvērtēšana, kas, visticamāk, nenotika. Šis gadījums noteikti attīstīsies, jo notiks aizkavēšanās grafikā, būs jāievieš izmaiņas projektā un jāveido tāmes pārprojektēšanai. Tad redzēsim, ko no visa tā segs iepirktā un objekta īpašnieka akceptētā būvnieku apdrošināšana.

Cik sakārtota ir apdrošināšanas nozare Latvijā?

Tā pamazām sāk sakārtoties – pirmais solis, pie kā vairākus gadus strādāja Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (turpmāk – LPABA), bija veikt izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kas attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumu iepirkšanu. Brokeru pakalpojums ir jānodala no apdrošināšanas pakalpojuma, un tie abi jāiepērk atsevišķi. Apdrošināšanas pakalpojuma iepirkumā svarīgas ir trīs lietas: galvenais ‒ vai apdrošināmo risku saraksts nosedz to, kas var notikt ar objektu. Tātad vajadzīga risku analīze un apdrošināšanas prasību izstrāde. Ja vajadzīgie riski ir nosegti, tad var runāt par cenu jeb maksājamo prēmiju. Treškārt, jāvērtē, kāda ir konkrētā apdrošinātāja praktiskā pieredze ‒ kādas ir atlīdzību procedūras, laiks, ierobežojumi, izņēmumi. Ideāli būtu, ja apdrošinātājs vai brokeris būtu arī palīgs atjaunošanas darbā, iestājoties gadījumam. Latvijas praksē tā reti notiek, bieži vien Latvijā apdrošinātāji var būt arī apgrūtinājums atjaunošanas darbā.

Apdrošināšana ir pakalpojums, kura lietderība nekļūst redzama uzreiz, jo gadījumi notiek reti. Te ir jānodala veselības apdrošināšana, kur gadījumi ir ļoti bieži no cita veida apdrošināšanas, kur tie ir reti. Riska apdrošināšanas veidos parasti pircējs sajūt labumu, ja noticis negadījums. Ugunsgrēki notiek reti, savukārt veselības apdrošināšanā atlīdzības tiek saņemtas visu laiku. Tāpēc veselības apdrošināšanā lielāks kolektīvs var visai labi sajust atlīdzību maksāšanas praksi, kamēr īpašuma apdrošināšanā personisko pieredzi iegūt ir grūti.

Apdrošināšanas līgumi ir sarežģīti, jo tajos ir daudz dažādu nosacījumu, kuri visi ir svarīgi ‒ risku uzskaitījums, risku definīcijas, izņēmumi, apdrošinājuma ņēmēja pienākumi, negadījuma pieteikšana, atlīdzību izmaksas kārtība u. tml. Apdrošinātāji mēdz savus standarta līgumus noformēt tā, lai ir daudz un dažādi izņēmumi un ierobežots risku saraksts.

Pilnu rakstu lasīt šeit: http://zurnalsiepirkumi.lv/kapec-vajadzigi-apdrosinasanas-brokeri/